Laikā no 17.06.2022 – 31.07.2022 Madridē, Mākslas galerijā Factoría de Arte y Desarrollo (Mākslas un attīstības fabrika) notika vairāku Latvijas fotogrāfu izstāde "Intīmais teātris" jeb 90 gadu postpadomju aktu fotogrāfija Latvijā. Piedalījās Aigars Jansons, Gunārs Binde, Haralds Ceriņš, kurš fotografēja pagājušā gadsimta 70 -os gados un Solvita Cerecka, kura dzīvo un mācās fotogrāfiju Madridē.
Šīs izstādes kurators ir Jānis Ozols Ozoliņš.
Es mēģināju pārtulkot izstādes preses relīzes tekstu no spāņu valodas:
Līdz ar Baltijas republiku neatkarības procesu 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā mākslinieku iniciatīvas lauza pagātni un aizsāka tādu kā ziemeļu “Movida”. Daudzi fotogrāfi, kuri uzsāk savu karjeru, un citi, kas jau ir iesākuši karjeru, interesējas par kailu ķermeni kā izteiksmes veidu, kas līdz tam bija aizliegts vai ierobežots.
Pēc tam notiek "performatīvas" fotosesijas, kurās satiekas aktieri, modeļi, mākslinieki un rakstnieki, kuri eksperimentē ar ķermeni un tuvojas starptautiskajiem laikmetīgās mākslas strāvojumiem, un citi austrumu sfēras fotogrāfi, kuri tajā laikā bija ļoti ietekmīgi, piemēram Jan Saudek.
Izstādes kurators Jānis Ozoliņš-Ozols to brīdi piedzīvoja Rīgā, dokumentējot to kā filmas veidotājs un modelis, un ir apkopojis trīs Latvijas slavenāko fotogrāfu Haralds Ceriņš (1929-1993), Gunārs Binde (1933), un Aigars Jansons (1965), oriģināldarbu kolekciju no šī perioda un atkārtotiem izdevumiem. Izlasi papildina jaunās paaudzes pārstāve Solvita Cerecka, kura fotografē modeli un pārinterpretē šo mirkli no tagadnes.
Izstādes nosaukums ir nosaukts par vienu no pirmajiem tā laika "erotiskajiem" žurnāliem, kur daudzi no šiem attēliem sāka publicēt, kaut kur starp klasisko formālismu, izrādes dokumentāciju, psiholoģiskiem un inscenētiem portretiem vai vienkāršiem draudzības svētkiem un brīvo mīlestību. Īpaši ievērības cienīga ir inscenētās fotogrāfijas metodoloģiju attīstība, sintēzi izmantojot teatrālus, dramatizētus vai naratīvus elementus kopā ar estētiskajiem principiem, kas ņemti no jaunākā kino no itāļu neoreālisma, franču jaunā viļņa vai amerikāņu popa.
Nosaukums "intīmais teātris" lieliski raksturo cita laika atmosfēru un jaunas iespējas, kā arī nenoteiktību un cerības. Daudzi no šīs izstādes attēliem ir bijuši plašā starptautiskā ceļojumā, un tie ir bijuši daļa no izstādēm un kolekcijām tādos muzejos kā Tokijas Metropolitēna fotogrāfijas muzejs (Aigars Jansons).
https://factoriarte.org/portfolio-item/intimais-teatris/
